ZIEDOŠI MEŽVĪTEŅI IR ĪPAŠI SKAISTA DĀRZA ROTA. AUGU KOPŠANA NAV GRŪTA VAI SAREŽĢĪTA, BET DAŽAS ŠĶIRNES LABI AUG PAT BEZ ĪPAŠAS KOPŠANAS.
Ne visi zina, ka mežvīteņus, var izmantot arī pušķos. ASV no grieztiem mežvīteņu ziediem jau sen veido skaistas kompozīcijas un pušķus. Ja ziedus nogriež ar vēl plaukstošiem pumpuriem, tie vāzē saglabāsies svaigi apmēram 10 dienas. Pašas izturīgākās ir šķirnes Arabella, Gravetye Beauty, Julka, General Sikorski, Proteus un Silver Moon.
Mežvīteņi (Clematis) ir pelnījuši pašu augstāko vērtējumu. Vairākas nedēļas šie augi burtiski tinas ziedu mākonī. Ziedi parasti ir balti, dzelteni, zili vai dažādos purpurkrāsas toņos un gandrīz pilnīgi aizsedz lapas. Ja dārzā iestādīsim vairākas mežvīteņu šķirnes, varam būt droši, ka no pavasara līdz pat rudenim mūs priecēs ziedu bagātība, bet ziemā dārzu rotās pūkainas ziedkopas, kuras sevišķi skaistas izskatās, kad tās klāj sarma.
Mežvīteņu daba. Mežvīteņi ir gan trausli kāpelējošie augi ar pārkoksnētiem dzinumiem, kuri pie balstiem pieķeras ar lapu galiņiem, gan krūmveidīgi vai ložņājoši daudzgadīgie augi. Parasti mežvīteņus stāda vārtiņu, pergolas, lapenes vai žoga apaudzēšanai, tomēr šie augi var veidot arī skaistu klājumu vai augt toveros. Daži no mežvīteņiem gana labi jūtas parastā un pat liesā dārza zemē, labi pacieš salu un vasaras sausumu.
Veiksmīgs starts. Puķupodos iestādītus augus var stādīt visu sezonu – no aprīļa līdz oktobrim. Mežvītenim paredzētajā vietā izrok lielu bedri (60x60cm), kuras dibenā ieber drenāžas kārtu - sīkus akmentiņus un žagariņus, bet uz tās liek biezu labi satrūdējušu kūtsmēslu vai komposta zemes kārtu. Virs tās ber ar neitralizētu kūdru un kompostu bagātinātu zemi. Tieši pirms stādīšanas trauku ar mežvīteni ieteicams uz 10 minūtēm iegremdēt ūdens spainī. Lielziedu mežvīteņus stāda 5-10cm dziļāk, nekā tie auguši līdz šim. Zemi apkārt augam viegli pieblīvē un bagātīgi aplej.
Lai augu spēcinātu, dzinumus pēc iestādīšanas vēlams novietot uz zemes un to apakšdaļu apbērt ar koka mizu vai kompostu apmēram 50cm garumā, bet pie balsta piestiprināt tikai galotnīti. Zemi ap šiem augiem ieteicams mulčēt ar sasmalcinātām koka mizām vai apstādīt ar zemiem augiem, kuriem ir sekla sakņu sistēma.
Rūpes par skaistumu.Sausā laikā mežvīteņi ir jālaista, lai nepieļautu augsnes izžūšanu. Vislabāk laistīt lielām ūdens devām, cenšoties nesamitrināt lapas. Augus pirmo reizi piebarot nepieciešams tikai gadu pēc iestādīšanas. Vislabāk šim nolūkam noderēs lēnas iedarbības mēslojumi. Aprīļa beigās divās trijās 5-10cm dziļās bedrītēs apkārt augam ieber pa 10 g (nobraucīta tējkarote) mēslojuma. Tā kā aukstā ziemā bez sniega auga dzinumi var apsalt, pamatni, pie kuras ir snaudošie pumpuri, rudenī apber ar komposta zemi, koka mizu vai sausām lapām.
Ja uz lapām parādās tumši plankumi un melna sēņotne, bojātās lapas vai pat visi dzinumi jānogriež un jāsadedzina. Profilakses nolūkos jauno lapotni pavasarī vai rudenī apsmidzina ar Bordo šķīdumu. Taču stipri bojātu augu labāk nogriezt pie pamatnes un atlikušo daļu apliet ar 5l preperāta Sumilex vai Ridomils Gold šķīduma. Šo procedūru atkārto pēc 14 dienām. Balts, miltveidīgs aplikums uz lapām ir miltrasa. Tādā gadījumā auga dzinumus apsmidzina ar preperātu Topāzs.
Pareiza apgriešana. Pirmajā audzēšanas gadā visus jaunos dzinumus apgriež ne augstāk kā 30cm virs zemes – tad izaugs daudz jaunu atvašu, un augus būs spēcīgāks. Šo procedūru veic martā vai aprīlī. Griež 0,5-1cm virs veseliem, piebriedušiem pumpuriem. Savukārt vecākus augus apgriež atkarībā no tā, kādai mežvīteņu grupai augs pieder.
LIELZIEDU VITICELLA GRUPAS MEŽVĪTEŅI.Lai šie mežvīteņi veselīgi augtu, tie jāapgriež un katru pavasari jāaizvāc nokaltušās lapas un dzinumi. Griezuma augstums atkarīgs no ziedēšanas laika. Pavasarī ziedošos mežvīteņus (ziedi veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem) apgriež 70-100cm virs zemes, bet vasaras sākumā ziedošos (ziedi uz šāgada dzinumiem) – apmēram 30cm augstumā (ja neesam pārliecināti, kurai grupai augs pieder, tad dzinumus atstāj garākus).
Mežvītenis (Clematis) Alionushka
BOTĀNISKIE MEŽVĪTEŅI. Šo mežvīteņu pazīstamākās šķirnes ir ļoti izturīgas un labi var iztikt arī bez dzinumu apgriešanas. Augu saīsina tikai tad, ja tas ir pārāk sakuplojis. To vislabāk darīt pēc noziedēšanas, dzinumus apgriežot ne zemāk kā metru virs zemes.
MEŽVĪTEŅI – DAUDZGADĪGIE LAKSTAUGI. Tos pavasarī pilnīgi nogriež. Ja tomēr auga dzinumi pie pamatnes ir paŗkoksnējušies un pārziemojuši, tad apgriež 5-10cm augstumā virs zemes. Pārāk sakuplojušus augus var apgriezt arī vasarā vai rudenī.
ŠĶIRŅU RĒVIJA.
Mežvīteņu šķirņu grupām ir atšķirīgas prasības.
Lielziedu mežvīteņi.Tie ir hibrīdi, kas var sasniegt vairāku metru augstumu. Agrās šķirnes zied jūnijā, pēc tam atkārtoti – vasaras beigās. Ziedi šiem augiem veidojas atsevišķi, pa vienam vai pa pāriem. To diametrs 15-25cm. Šie mežvīteņi ir paši jūtīgākie pret slimībām. Vēlajām šķirnēm visbiežāk ziedi ir pa vienam un mazāki. Tās zied jūnija beigās un jūlijā, pēc tam atkārtoti – rudenī. Lielākā daļa lielziedu mežvīteņu labi aug gaišā vai mēreni aizēnotā vietā. Ir arī tādi, kuri var augt ziemeļu pusē, piemēram, General Sikorski, Hania un Barbara.
Grupa Viticella. Šie augi cēlušies no Clematis viticella. Mežvīteņu augstums ir 3 metri. Atsevišķie ziedi, kuru diametrs 4-13cm, attīstās vasarā un pēc tam atkārtoti – rudenī. Augi labi aug parastā dārzā augsnē vai par liesā zemē, bet necieš ēnu. Šie mežvīteņi ir noturīgi pret mežvīteņu vīti.
Botāniskie mežvīteņi. Pašas populārākās botānisko mežvīteņu šķirnes reti slimo un nav jāapgriež, bet to pūkainās augļkopas saglabājas līdz pat pavasarim. Augi, sevišķi no Tangūtijas mežvīteņa (C.Tangytica) izveidotie (Labbton park un Aureolin), labi pacieš sausumu un liesu zemi. Dzeltenie ziedu zvaniņi (garums līdz 5cm) parādās no jūnija līdz vēlam rudenim. Ilgi zied arī šķirnes no Atragene šķirņu grupas, piemēram, C.Alpina. To ziedi ir zili (Pamela Jackman), rozā (Constance) vai balti (C.sibirica) un parādās maijā. Izturīgs ir arī kāpelējošais mežvīns (Clematis vitalba) un tam radniecīga šķirne Summer Snow, kuras dzinumi sasniedz 7m garumu; tas no jūlija zied baltiem, nelieliem ziediņiem(diametrs 3cm).
Mežvīteņi – daudzgadīgie lakstaugi. Šie augi neķeras pie balstiem, bet gan atbalstās pret tiem vai ložņā pa zemi. Dažiem, piemēram, Mandžūrijas mežvītenim(C.Mandschurica), ir smaržojoši ziedi. Lielākā daļa no šiem augiem aug labi jebkurā vietā, pat ēnā, un zied no jūnija līdz septembrim. Daudzas šķirnes izveidotas no vesellapu mežvīteņa(C.Integrifolia), piemēram, Arabella (2m gari dzinumi), Rosea (zems), kā arī no C.Heracleifolia, piemēram, Mrs.Robert Brydon un Praecox (2-4m).
VISVIEGLĀK AUDZĒJAMIE.
Starptautiskā Mežvīteņu biedrība sastādījusi visvieglāk audzējamo mežvīteņu sarakstu iesācējiem, kurā ir arī daudz poļu selekcionāru izaudzētu šķirņu. Lūk, daži no šiem mežvīteņiem:
• Botāniskie mežvīteņi. Celmatis alpina, C.macropetala, C.montana var.rubens, C.terniflora, C. X triternata un šķirnes Aureolin, Bill MacKenzie, Constance, Frances Rivis, Frankie, Lambpton Park, Markham’s Pink un White Swan
• Agri ziedoši lielziedu mežvīteņi. Fujimusume, General Sikorski, Guernsey Cream, Kakio, Mrs.George Jackman, Niobe, Piilu, The President un Westerplatte
• Vēlu ziedošie lielziedu mežvīteņi. Ascotiensis, Blekitny Aniol, Comtesse de Bouchaud, Gipsy Queen, Jackmanii, Kardynal Wyszynski, Ramona, Victoria, Viola un Warsawska Nike
• Grupa Viticella. Celmatis viticella un šķirnes Abudance, alba Luxurians, Emilia Plater, Etoile Violetta, Kermesina, Minuet, Polish Spirit, prince Charles un Venosa Violacea
• Daudzgadīgie mežvīteņi - lakstaugi. Celmatis diversifolia: Blue Buy un Hendersonii, C.mandschurica un šķirnesAlionuscha, Arabella, Praecox