Jautājumi un atbildes

Tā kā kannu stādi vairs nav retums, tās rotā daudzus dārzus. Taču, kā jau par visu jauno, arī par kannu audzēšanu ir daudz nezināmā.

Dārza kanna (Canna indica jeb C.generalis) ir ļoti izskatīgs augs, kurš sezonas laikā spēj izaugt vairākus metrus augsts un sakuplot. Dažos mēnešos dārzā var izveidot liela auguma stādījumus, aizpildīt lielus laukumus. Pat iestādītas podā, kannas dārzā radīs neparastu, tropisku noskaņu.

VAI KANNĀM IR TIKAI DEKORATĪVA NOZĪME?

Savvaļā kannas aug Amerikas tropu un subtropu apgabalu purvos un ne tikai. Cieti saturošo sakneņu dēļ dienvidos tā ir izplatīta lauksaimniecības kultūra. Savukārt kannu enerģiskā augšana un noturība pret kaitīgām vielām tiek izmantota ekoloģisku problēmu risināšanā – līdzīgi kā mūsu platuma grādos izmanto niedres. Pārtikai tiek izmantota C.indica ‘Edulis’. Andu kalnos saknes vāc sešus mēnešus pēc stādīšanas. Ražība vidēji 50 tonnu no hektāra. Arī Vjetnamas un Dienvidķīnas pārtikas rūpniecībā plaši izmanto cieti, ko satur kannu saknes.

Dekoratīvās dārza kannas nu jau izplatītas visā pasaulē – līdz pat tālākajiem ziemeļu punktiem, kur vien tām tiek nodrošināta saules gaisma vismaz sešas stundas dienā visu augšanas periodu, pasargājot tās no aukstuma ziemā. Patlaban dārza kannām ir apmēram divi tūkstoši šķirņu. Vienai šķirnei var būt vairāki nosaukumi, piemēram ‘Durban’(‘Phasion’, ‘Tropicanna’).

Bez jau zināmās Canna indica jeb dārza kannas vēl ir daudz kannu sugu. Kā interesantākās var minēt C. flacida (aug Floridas purvos) un C. glauca, no kurām izveidotas kultūršķirnes baseiniem.

Vārdu kannām devis slavenais dabas pētnieks Kārlis Linnejs, uzskatot, ka tās nākušas no Indijas. Daudz kannu sugu atrasts Amerikas tropu mežos. Tur krāšņie ziedi pievilina kanārijputniņus. Kannu sēklas ir mazas, spoži melnas, akurāti apaļas un ļoti cietas. No tām gatavo juvelierizstrādājumus – auskarus, rokassprādzes un kaklarotas, kombinējot ar sudrabu vai zeltu un pusdārgakmeņiem. Sēklas ir tik blīvas, ka grimst ūdenī. Tās var izmantot arī kā skrotis musketēs un citos šaujamrīkos. Kannu sakneņi ir ēdami, bagāti ar cieti. Ekvadorā un Peru tos izmanto pārtikā. Tie gan ir jāvāra vairākas stundas.

KĀDA IR AUDZĒŠANAI PIEMĒROTĀKĀ VIETA?

Kannas vislabāk aug saulē labi drenētā smilšmāla augsnē. Saule ir svarīgs faktors dažādu slimību ārstēšanai un profilaksei. Taču ir dažas šķirnes, ko ieteicams stādīt vieglā pusēnā (‘Durban’), bet ēnā iestādītās tumšlapu kannas būs bāli zaļas un trauslas, mazāk izturīgas pret gliemežiem.

Pielāgojas. Kannas var audzēt gan augsnē, gan traukos. Podā iestādītās kannas būs zemāka auguma, dobē – lielas un raženas. Stādot traukā, jāatceras, ka šī lielā auguma puķe ir ļoti ēdelīga un daudz grib dzert, tāpēc būs jāapkalpo vairākas reizes dienā. Dobē augošās iztiks pašas.

VAI KANNAS VAR IZMANTOT GRIEZTO ZIEDU IEGUVEI?

Nē. Ja vēlas, lai kanna zied ilgāk, nogriezt var tikai ziedkopas uz sānzariem. Nolaužot centrālo ziedvārpu, tiek pārtraukta ziedu veidošanās uz šā kāta stumbra.

KAD UN KĀ DALĪT KANNU SAKNES?

Audzējot podos, tās var dalīt katru otro gadu. Dobē augušās kannas dala katru gadu, lai jaunos, veselīgos dzinumus atdalītu no nedzīvā centra, kas savu laiku jau nokalpojis. Uz vecajiem iepriekšējā gada kātiem nekas labs neizaugs.

Kannu sakneņus vispareizāk dalīt pavasarī, kad tie apžuvuši. Ja nepieciešams dalīt agrāk, griezuma vietas apstrādā ar ogli. Dala, atlaužot sakni tajā vietā, kur tā vairāk kustas – ar tādu aprēķinu, ali saknei būtu 2-3 pumpuri. Vēlāk ar asu nazi nolīdzina spurainās lauzuma vietas, kā arī izgriež bojātās daļas. Parasti no viena auga nākamajā gadā var iegūt 2-3 jaunus.

KĀDU AUGSNI VAJAG?

Kannām nav nepieciešama kāda īpaša augsne. Tās labi augs parastā dārza augsnē, kas uzlabota ar kūtsmēsliem. Var iztikt arī ar kompleksajiem minerālmēsliem. Pirms kannas sakneni likt stādāmajā bedrītē, tajā ieteicams iebērt kūdras oderīti – tad rudenī kannas būs vieglāk norakt, tās labāk nāks ārā no zemes, netiks nolauzti dzinumi.

KAD JĀMODINA SAKNEŅI?

Marta sākumā sadalītos sakneņus novieto mitrā augsnē uz uztur +20-25 grādu temperatūru (pēc Celsija). Šajā periodā gaisma nav vajadzīga, bet, parādoties lapām, augi jānovieto tiešos saules staros. Sākumā cenšas nepārlaistīt, bet vēlāk laista biežāk. Līdz izstādīšanas brīdim (pēc salnām) kannu stādus pieradina pie saules. Gadās, ka nepacietīgs dārznieks pamodina kannu pārāk agri. Siltumā augi izstīdz, bet saules gaismas nepietiek. Tad podu ar kannu novieto vēsumā tiešos saules staros. Sargā no tīklērcēm.

KĀ UZZINĀT, KĀ SAUC KANNU, KAS AUG DĀRZĀ?

To vislabāk izdarīt, meklējot dažādos puķu un specializētos kannu katalogos. Salīdzināmas šādas šķirni raksturojošas pazīmes: auga vidējais garums, ziedu krāsa, forma un ziedēšanas laiks, kā arī lapu krāsa un forma. Var arī rīkoties tā – paņemt auga lapu, precizēt citus parametrus un doties pēc konsultācijas pie audzētājiem, piemēram, kādā no lielajām izstādēm.

KĀDAS SLIMĪBAS APDRAUD AUGU?

Mūsu platuma grādos kannas ir pasargātas no dažādu kaitēkļu uzbrukumiem, bet to diemžēl nevar teikt par vīrusu slimībām. Pēdējos divos gados Eiropā vīrusi radījuši lielus zaudējumus kannu kolekcionāriem. Iemesls vīrusu izplatībai bija lielražotāju paviršā attieksme, tāpēc 2004. un 2005.gadā jūtami samazinājās piedāvājums kannu tirgū Eiropā.

Salaužot sakneņus, pie katra sakneņa daļas jābūt spēcīgam pumpuram.

No pieciem pasaulē identificētajiem vīrusiem Eiropā fiksēti divi:
• CYMV (Canna Yellow Mottle Virus), ko raksturo dzeltenas svītras uz lapām, kas pārvēršas brūnos plankumos;
• BYMV (Bean Yellow Mosaic Virus) - lapas aug kroplas, nelīdzenas. Tas ir bīstams arī gladiolām, frēzijām un pākšaugiem.

Kopumā aina tomēr nav tik briesmīga. Kannas milzīgā enerģija un dzīvotspars ļauj tai labvēlīgos apstākļos izaugt ārā no vīrusu slimībām un puves radītiem bojājumiem. Vispirms gādājot par atbilstošu temperatūru un saules stariem, vēlāk – par piebarošanu, var iegūt veselīgus dzinumus. Ieteicams katru gadu veikt rūpīgu atlasi, aizdomīgos augus likvidējot, un neveidot liekus sakneņu krājumus, kas var pasliktināt uzglabāšanas kvalitāti, radot labvēlīgus apstākļus slimībām.

KĀ IZAUDZĒT KANNU NO SĒKLĀM?

Sēklas var gan iegādāties, gan novākt pats, ja vasara bijusi saulaina un sēklas paguvušas nobriest. Lai izaudzētu kannu no sēklas, cietos sēklas apvalkus var mazliet ieskrāpēt, lai asniņam vieglāk izkļūt. Turot sēklas mitrumā un siltumā (20-25 grādu temperatūrā pēc Celsija), var gaidīt apmēram trīs nedēļas. Jaunais augs gan nedaudz atšķirsies no mātesauga. Ja vēlas tieši tādu augu, kā jau dārzā aug, tad jāpavairo, dalot sakneņus.

KĀPĒC KANNAS NEZIED?

Visbiežāk pieļautā kļūda ir iestādīt pliku sakni tieši dobē. Lai kanna paspētu uzziedēt, stādīšanas brīdī (pēc pavasara salnām) tai jābūt ar attīstītu sakņu sistēmu un vismaz trim lapām. Laikā, kad veidojas ziedpumpuri, nevajadzētu pārspīlēt ar laistīšanu un barošanu; tad pietiek tikai ar sauli. Var iegādāties agri ziedošas kannu šķirnes.

Ja rodas šaubas par klimata apstākļiem, kannas var audzēt podos. Ja vēl izvēlēta agri ziedoša šķirne, iestādītas martā, tās ziedēs jau maijā.

PUĶE KĀ ZIVS ŪDENĪ

Kannas lieliski izskatās, arī stādītas ūdenstilpju malās. Tām raksturīgais paresninātais pazemes stumbrs – saknenis ar spēcīgajām, resnajām saknēm – ļauj kannām labi justies mitrumā un pat ūdenī.

Kannas savvaļā sastopamas atklātās, mitrās, pat purvainās vietās Ziemeļu un Dienvidamerikas, kā arī Rietumindijas tropu mežu apgabalos. Audzējot kannas ūdenī, vispārējie kopšanas noteikumi ir līdzīgi kā audzējot dobē.

STĀDA PĒC SALNĀM

Ja kannas paredzēts izvietot ūdens baseinos, tas to dara pavasara beigās vai vasaras sākumā, kad salnu laiks pagājis. Kannas dala un pārstāda martā vai aprīlī. Sadalīto sakneņu apsakņošanai nepieciešama 20-25 grādu augsnes temperatūra. Apsakņošanas sākumā augus laista reti, lai tie nesāktu bojāties. Parādoties dzinumiem, laistīšanu pastiprina, lai veicinātu jauno augu ātrāku, spēcīgāku augšanu. Ja augu mājā vieta atļauj, ūdenskrātuvēs izvietojamo augu podiņus jau var salikt vanniņās ar ūdeni.

SPECIĀLI TRAUKI UN AUGSNE

Kannas stāda ūdensaugiem paredzētos podos, vai – lielos podos ar papildus izurbtiem caurumiem. Traukos ber trūdvielām bagātu augsni, ādu mīl gan sauszemes, gan ūdens kannas. Var piemērots veikalos nopērkamo augsni ūdensrožu stādīšanai. Ja augsnes maisījumu gatavo pats, tad ņem 1/3 sadalījušos kūtsmēslu vai kompostu, 1/3 bagātinātas neitralizētas kūdras un 1/3 smilšmāla. Uz augsnes virskārtas veido māla slāni – māla daļas samazina augsnes izskalošanos. Ja turpat ūdenī mīt arī zivis, kannu podos augsni pārklāj ar granīta oļu vai zvirgzdu kārtu, lai augsne neizskalojas. Nelieto kaļķakmens un dolomīta šķembas, jo tās var nelabvēlīgi mainīt augsnes un ūdens skābumu, kā arī rada duļķes.

Dekoratīvajā dārzkopībā ūdenskrātuvju greznošanai izmanto ūdenskannas Canna glauca un to hibrīdus - Canna longwood hybrida. Tās labi aug, ja visu sezonu (vai gadu, ja audzē ziemas dārzā) atrodas ūdenī 10-20cm dziļumā.
Populāras un ieteicamas šķirnes:
‘Erebus’ – 1.8m augsta, ziedi līdzīgi gladiolām, lašsārti, lapas tumši zaļas;
‘Endeavour’- 1.5-2.2m augsta, ziedi līdzīgi īrisiem (5cm diametrā), lašsārti, lapas pelēkzaļas;
‘Ra’- augstākā no Canna longwood hibrīdiem, augums 2.2-2.5m, ziedi dzelteni, lapas zilganzaļas;
‘Taney’- 1.8-2.0m augsta, ziedi spoži oranži, lapas zilganzaāls.
Arī daudzas Canna indica hybrida šķirnes vasaras periodā izmantojamas audzēšanai purvainās augsnēs, kā arī seklos ūdeņos. Skaisti hibrīdi šādām vietām:
‘Florence Vaughan’ – 1.6m augsta, ziedi oranži ar dzeltenu malu, lapas zaļas ar dzeltenu dzīslojmumu;
‘Intrigue’ – 2.25m augsta, ziedi rožaini oranži, lapas – purpursārtas;
‘Phasion’ (‘Durban’) – 1.5m augsta, ziedi oranži, lapas zaļas ar dzeltenu dzīslojumu un sārtu ietonējumu;
‘Pretoria’ – 1.2m augsta, ziedi oranži, sarkani svītroti, lapas zaļas ar dzeltenu dzīslojumu.

VASARU – DĪĶĪ, RUDENI - SILTUMĀ

Podus ūdensbaseinā var ievietot jebkurā vietā, nepieciešamo dziļumu nodrošinot ar dažāda augstuma paliktņiem. Lai augi stipros vējos neapgāztos, izmanto stiprinājumus un atsvarus.

Rudenī līdz ar salnām podus pārnes uz siltumnīcu vai ziemas dārzu, kur tos novieto ūdens vannā. Labā apgaismojumā un siltumā, virs +15 grādiem pēc Celsija, kannas turpina ziedēt un veidot jaunus dzinumus.

Ja ziemā nav iespējams nodrošināt vajadzīgos apstākļus, tad rīkojas tāpat kā ar dārza kannām – augus ar podiem ienes gaišā telpā, 12-16 grādu temperatūrā (pēc Celsija), apgriež stublājus 10-15cm augstumā un ļauj virszemes daļām iežūt. Tad novieto ziemošanas temperatūrā, 10-12 grādos, uz uzmana, lai neiekalst.

Ja kannas pavasarī paredzēts dalīt, tad rudenī telpās ienestos augus izņem no podiem, apžāvē 12-16 grādu temperatūrā, notīra vecās lapas un augsni, nomazgā, atkal apžāvē un noglabā kūdrā vai smiltīs 10-12 grādu temperatūrā. Jāuzmana, lai sakneņi neiežūtu vai nesapūtu. Temperatūra uzglabāšanas telpā nedrīkst nokristies zem +10 grādiem pēc Celsija. Augstāka par ļaunu nenāks.

Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārzā (1/2007)