Jautājumi un atbildes



Tomātu slimības un to kaitēkļi


Tomātu, paprikas, baklažānu slimības un kaitēkļi
Slimības
Pelēkā puve (ierosinātājs Botrytis cinerea)
Pazīmes. Uz stumbriem brūču vietās, pie nolauzto lapu galiem, uz nogriezto pazaru celmiņiem, uz kauslapiņām parādās brūngani iegrimušu audu plankumi, kas ātri pārklājas ar blīvu pelēku apsarmi. Uz lapām - plaši plankumi, pelēka apsarme lapu apakšpusē. Uz zaļiem augļiem vispirms parādās apaļi gaiši koncentriski plankumi, slimība mēdz sākties arī plaisu vietās. Uz paprikas augļu sieniņām parādās ūdeņaini gaiši plankumi, kas vēlāk pārklājas ar pelēku apsarmi.
Ierosinātāja sporas saglabājas uz augu atliekām, uz augsnes, uz siltumnīcu konstrukcijām, var nokļūt rūpīgi dezinficētā siltumnīcā ar lietus ūdeni vai ar vēju. Slimības attīstībai labvēlīga 16-18 grādu temperatūra (pēc Celsija) un liels gaisa mitrums, kā arī ūdens (rasas, kondensāta) pilieni uz augiem.
Cieš visas kultūras, īpaši kaitīga slimība ir lielaugļu šķirnēm (augstāks bojātās ražas īpatsvars).
Apkaro, uzturot siltumnīcā zemu gaisa mitrumu, regulāri vēdinot, regulāri un akurāti izlaužot lapas, pazares, nogriežot noražojušos ķekarus. Palielina kālija daudzumu papildmēslojumā. Bojātās vietas var apziest ar krītu vai krīta un 5% vara vitriola ūdens šķīduma maisījumu (2:1), labāku efektu dos krīta un Sumileksa (1:1) putriņa. Parādoties pirmajām slimības pazīmēm, augi ir jānomiglo ar 0.1-0.15% Sumileksa šķīdumu (0.75-1.5kg/ha). Apstrādi atkārto pēc 1-2 nedēļām. Palīdz arī Euparens (darba šķīduma koncentrācija 0.2%).
Pati par sevi miglošana var veicināt slimības izplatību, jo tiek paaugstināts gaisa mitrums. Tāpēc labāku rezultātu dod aerosola apstrādes.
Izturīgu šķirņu gandrīz nav.

Lapu brūnais pelējums (ieros. Cladosporium fulvum)
Pazīmes. Uz lapām izplūduši zaļgandzelteni plankumi, kurus vēlāk lapas apakšpusē pārklāj samtaina olīvzaļa apsarme, lapas sakalst. Slimības izplatību veicina 20-27 grādu temperatūra (pēc Celsija) un gaisa mitrums 90%.
Apkaro, audzējot izturīgākas šķirnes. Siltumnīcā jāuztur laba ventilācija, regulāri un laicīgi jāizvāc lapas. Parādoties pirmajām slimības pazīmēm, augi jānomiglo ar 1% Bordo šķidrumu vai 0.2-0.3% Ditāna šķīdumu.

Tomātu augļu brūnā puve (ieros. Phytophtora infestans)
Pazīmes. Vispirms tiek inficēti stublāji un lapas, vēlāk augļi. Uz stublāja un lapu kātiem parādās iegareni tumši brūni plankumi, uz lapām un augļiem plankumi lieli, izplūduši. Augļa audi sākumā stingri, vēlāk kļūst mīksti un sapūst. Bojātie audi dziļi izplatās auglī. Ja gaisa mitrums ir 75%, bojātās vietas pārklājas ar vāju gaišu apsarmi. Siltumnīcās infekcija nonāk ar vēju no kartupeļu laukiem.
Apkaro, profilaktiski miglojot ar kādu sistēmas fungicīdu kartupeļu lakstu puves apkarošanai, parādoties slimības pazīmēm kartupeļu laukos: Ridomilu Gold (2.5kg/ha), Previkūru (2.5-3kg/ha). Parādoties slimības pazīmēm uz tomātu vai papriku augiem, tos var miglot ar Ditānu (2-2.5kg/ha) un pēc nedēļas ar kādu no minētajiem sistēmas preperātiem, jo tiem piemīt ārstējošs efekts.
Tolerantu šķirņu ļoti maz.

Tomātu stumbru puve (ieros. Phytophtora parasitica)
Pazīmes. Slimo saknes, stublāji auga apakšējā daļā un augļi. Dēstu fāzē slimības pazīmes atgādina melnkāju. Vecākiem augiem stublāja apakšējā daļa kļūst brūna, pēc tam stublājs sašaurinās, saknes sapūst. Latvijā mēdz parādīties uz atsevišķiem tomātu un papriku augiem aprīlī – maijā, pēkšņi iestājoties saulainam laikam un krasi paaugstinoties gaisa temperatūrai.
Apkaro, miglojot pie pirmajām slimības pazīmēm ar sistēmas iedarbības preperātiem , minētiem augļu brūnās puves apkarošanā.

Piparu fitoforoze (ieros. Phytophtora capsici)
Pazīmes. Stublāja apakšējā daļa kļūst brūngani melna, saknes sapūst. Ierosinātājs mīt augsnē, iespējama izplatīšanās arī ar ūdeni.
Apkaro, audzējot tolerantas šķirnes un nepieļaujot laistīšanu stublāja tuvumā. Dezinficē augsni, regulāri izvāc augu atliekas. Zināmu efektu dod fungicīda Previkūra vai Ridomila pievienošana laistāmajam ūdenim.

Tomātu ātrā vīte (ieros. Fusarium oxysporum f.sp. lycopersici)
Pazīmes. Augi, sākot ar apakšējām lapām strauji novīst, dzeltenzaļas sakaltušas lapas paliek uz auga, var novīst tikai auga daļa (pa vertikāli). Augu stublāju garengriezumā redzami nobrūnējuši vadaudi. Mitrā vidē uz stumbra pamatnes attīstās sārti balta sēņotne ar oranžu apsarmi. Cieš tomāti, paprikas un baklažāni.
Ierosinātāja sporas saglabājas sēklās un augsnē. Slimību veicina augsta augsnes temperatūra.
Apkaro, audzējot izturīgas šķirnes, izmantojot drošu firmu sēklas, kodinot sēklas, laikus izvācot augu atliekas, apstrādājot augsni ar trihodermīnu vai biomiksu.

Tomātu sakņu puve (ieros. Fusarium oxysporum f.sp.radicis-lycopersici)
Pazīmes. Slimie augi panīkuši, ar dzeltenīgām apakšējām lapām, vēlāk novīst. Saknes brūnas un pūst. Uz sakņu kakliņa brūni bojājumi, ko var novērot līdz 25cm augstumam. Cieš tomāti, paprikas un baklažāni.
Ierosinātāja sporas izplatās pa gaisu, tās var būt arī uz sēklu virsmas, slimību veicina zema substrāta temperatūra.
Apkaro, audzējot izturīgas šķirnes, kodinot sēklas, dezinficējot siltumnīcu un augsni, regulāri izvācot augu atliekas, apstrādājot augsni ar trihodermīnu vai biomiksu.

Tomātu lēnā vīte (ieros. Verticillium albo-atrum)
Pazīmes. Augi, sākot ar apakšējām lapām, lēni novīst. Vispirms dzeltē lapu malas, veidojot V veida brūnus plankumus. Slimās lapas sakalst un nobirst. Vadaudu brūnējums gaišāks nekā ātrās vītes gadījumā, salmu krāsā.
Ierosinātājs saglabājas augsnē, izplatās ar nezālēm un augu atliekām, bet ne ar sēklām. Slimību veicina 20-22 grādu gaisa temperatūra (pēc Celsija).
Apkaro, audzējot izturīgas šķirnes, dezinficējot siltumnīcu un augsni, apstrādājot augsni ar biomiksu.

Tomātu bakterioze, bakteriālais vēzis (ieros. Corynebacterium (Clavibacter) michiganense ssp. Michiganensis)
Pazīmes. Uz lapu kātiem un augu stublājiem parādās brūnganas joslas, kas plaisā. Stublāja šķērsgriezumā vadaudi dzeltenbrūni. Sākumā novīst lapas daļa kāta vienā pusē. Uz augļu mizas parādās sīki balti plankumi, vēlāk tie kļūst tumši ar gaišām malām.
Ierosinātājs saglabājas augsnē un sēklās, izplatās augu kopšanas laikā ar inficētu instrumentu, rokām caur svaigām brūcēm. Plaši izplatīta slimība siltumnīcās.
Apkaro, lietojot ar karsēšanu dezinficētas, veselas sēklas. Uztur tīru siltumnīcu, taru un inventāru, regulāri dezinficē pēdējos ar vara sulfātu. Augus apstrādā ar vara oksihlorīdu (0.3%). Pret šo slimību ir ļoti maz izturīgu šķirņu.

Tomātu vadaudu bakterioze (bakteriālā plankumainība) (ieros. Pseudomonas syringae pv. Tomato)
Pazīmes. Uz lapām melni brūni plankumi ar dzeltenu apmali, lapas vēlāk novīst. Novītušās lapas un galotnes nokārušās. Uz stumbra pamata sīkas kārpas. Stublāja vadaudi nobrūnējuši. Uz augļiem sīki vai lielāki brūni plankumi ar tumši zaļu apmali.
Izplatīšanos veicina vēss laiks un lietus tipa laistīšana. Ierosinātājs atrodams uz daudzu sugu augiem, arī nezālēm.
Apkaro, lietojot pilienlaistīšanu, nepieļaujot rasas veidošanos uz augiem siltumnīcās. Regulāri izvāc augu atliekas, apstrādā augus ar vara oksihlorīdu (0.3%). Izturīgu šķirņu maz.

Tomātu bakteriālā vīte (ieros. Pseudomonas corrugata)
Pazīmes. Uz lapām auga vidusdaļā parādās apdegumiem līdzīgi nepareizas formas, iegareni, pelēcīgi brūni plankumi. Vēlāk novīst atsevišķas lapas un galotnes. 2-3 dienu laikā novīst viss augs. Sākumā vadaudu nobrūnēšanu novēro tikai sakņu kakliņa tuvumā, vēlāk vadaudi nobrūnē arī stublāja augšdaļā un pat pazarēs. Uz stublāja virs sakņu kakliņa parādās sekundāro sakņu aizmetņu rindas. Zaļie augļi no slimiem augiem slikti nogatavojas vai nenogatavojas nemaz. No šīs slimības visvairāk cieš tomāti pagarinātā apritē, audzēti ar nolaišanas metodi.
Izplatās ar laistāmo ūdeni un ar augu sulu kopšanas laikā. Slimības izplatīšanos veicina pārmērīgs substrāta mitrums, nepietiekams apgaismojums, liela dienas/nakts temperatūru starpība, pārmērīgas slāpekļa devas.
Apkaro, iznīcinot pirmos inficētos augus, akurāti kopjot augus, ievērojot higiēnu siltumnīcās, profilaktiski apsmidzinot augus ar 0.01% kālija permanganāta šķīdumu vai vara preperātiem, regulāri apstrādājot augus ar preperātiem Bio-1 un Bio-2. Slimības izplatīšanos vislabāk ierobežo ļoti rūpīga augu kopšana.

Miltrasa (ieros. Oidium licopersici, Erysiphe spp.)
Pazīmes. Uz lapām virspusē parādās neregulāras formas balts pārklājs ar apsarmi, tas kļūst arvien lielāks, vēlāk iegūst pelēcīgu nokrāsu.
Slimības izplatīšanos veicina 20-25 grādu temperatūra (pēc Celsija) un nepietiekama vēdināšana.
Apkaro, apstrādājot augus pie pirmajām infekcijas pazīmēm ar vienu no preperātiem: Bailetons 1-1.4kg/ha (0.1%), Topāzs 250-500ml/ha (0.06-0.17%). Izturīgu šķirņu maz.

Baltā puve (ieros. Sclerotinia sp.)
Pazīmes. Uz papriku stublājiem parādās gaiši nekrotiski plankumi, kas vēlāk pārklājas ar baltu sēņotni. Augi novīst. Stublāja iekšienē ir novērojami melni sklerociji.
Apkaro, uzturot siltumnīcā zemu gaisa mitrumu, regulāri vēdinot, regulāri un akurāti izlaužot lapas, pazares. Palielina kālija daudzumu papildmēslojumā. Bojātos augus izrauj un sadedzina, lai novērstu infekcijas izplatīšanos. Profilaktiski apstrādā palikušos augus ar fungicīdu.

Melnkāja (ieros. Rhizoctonia spp., Phytium spp. u.c.)
Pazīmes. Parasti bojā dēstus, nobrūnē un sašaurinās sakņu kakliņš, sējeņi nogāžas. Laboratorijā bojājumu vietās parādās balta vai brūna sēņotne. Slimību veicina pārāk augsta vai zema temperatūra, pārmērīgs substrāta mitrums, nepietiekama vēdināšana.
Apkaro, ievērojot optimālo mikroklimatu, izmantojot tīru substrātu, kurā ir iestrādāts trihodermīns vai biomikss, aplaistot substrātu pirms sējas un sējeņu augšanas laikā ar Previkūru 0.3-0.4% 20l šķūduma uz 1m3 substrāta.

Augļu puve (ieros. Rhizoctonia solani)
Pazīmes. Bojā 250 augu sugas, ieskaitot nezāles. Uz slimo augu augļiem parādās nelieli brūni koncentriski plankumi ar dzeltenu apmali. Īpaši postoša slimība, audzējot tomātus organiskos substrātos ar augstu svaigo kūtsmēslu devu, kā arī vieglā augsnē. Slimības izplatīšanos veicina15-26 grādu temperatūra (pēc Celsija). Pirmie cieš vājākie augi.
Apkaro, audzējot tomātus un papriku tīrā substrātā, apstrādājot augus ar Previkūru 0.3-0.4%, pielietojot papildmēslojumā slāpekli nitrāta formā.

Tabakas mozaīkas vīruss. (ieros. Nicotiana virus)
Pazīmes. Augu lapas iegūst nevienmērīgu nokrāsu, veselie audi mijas ar gaiši zaļiem vai dzelteniem. Mēdz būt arī lapu plātņu deformācijas, jaunās lapas kļūst diegveidīgas utt. Augļu iekšpusē mēdz veidoties nekrotisku audu plankumi, kas bojā ražas kvalitāti.
Izplatās ar augu sulu kopšanas laikā, ar kaitēkļiem, ar cigarešu pelniem un smēķētāju pirkstiem, ar tabakas putekļiem, ar nezālēm.
Apkaro, audzējot izturīgas šķirnes, nepieļaujot smēķēšanu siltumnīcās, apmiglojot augus ar mikroelementu šķīdumiem.

Pepino vīruss, Pep-MV (ierosinātājs pieder kartupeļu X vīrusu grupai)
Pazīmes. Uz tomātu lapām sākumā parādās atsevišķi dzelteni plankumi, vēlāk lapas raksts atgādina par kāda mikroelementa trūkumu, tiek atzīmēta arī lapu „burbuļainība”, galotnes kļūst spicas un pārklājas ar raksturīgu gaišu tīkojumu. Uz augļiem var būt marmoram līdzīgs raksts. Inkubācijas periods ilgst 4012 nedēļas, tad pazīmes parādās uz lapām un 2-3 nedēļu laikā augs aiziet bojā, simptomi izplatās gar augu rindām.
Infekcija saglabājas uz augu atliekām un saknēm līdz 3 nedēļām, izplatās ar kukaiņiem, sēklām un dēstiem. Infekcijas izplatīšanos veicina vēss, mitrs laiks, saslimšanu sekmē arī nevienmērīga ražas novākšana. Karsts laiks un augsta gaismas intensitāte aizkavē slimības izplatīšanos.
Apkaro, pilnīgi nomainot visus augus siltumnīcā, rūpīgi dezinficējot taru, ārkārtīgi stingri ievērojot higiēnas prasības un karantīnas pasākumus saimniecībā, pērkot sēklas un dēstus tikai drošās firmās. Izturīgu šķirņu nav.

Augļu galotņu puve
Pazīmes. Uz tomātu augļu galotnēm parādās cietu, gaiši brūni plankumi, šādi augļi ātrāk sārtojas. Vairāk cieš lielaugļu šķirnes. Līdzīgas pazīmes ir arī baklažāniem. Uz papriku augļu sieniņām tuvāk galotnei parādās sausi, iegrimuši, brūni plankumi.
Apkaro, pastiprinot vēdināšanu siltumnīcā, pazeminot gaisa temperatūru līdz optimālai, palielinot kalcija devas papildmēslojumā, miglojot augus uz lapām ar kalcija nitrāta 0.1-0.2% šķīdumu.

Lapu saritināšanās
Pazīmes. Apakšējās lapas saritinās uz augšu, kļūst pelēcīgas. Biežāk tiek novērota mazās amatieru siltumnīcās, to izraisa pārmērīgs karstums.
Novērš, pastiprinot vēdināšanu, krītojot jumtu.

Lapu (galotņu) sudrabainība („baltās galvas”)
Pazīmes. Maijā-jūnijā un vēlāk gaismas trūkuma un nevienmērīgas temperatūras apstākļos atsevišķu augu galotnes iegūst gaišu pelēcīgu nokrāsu. Atsevišķas šķirnes vairāk cieš no šīs parādības.
Novērš, audzējot izturīgas šķirnes, pie pirmajām pazīmēm miglo lapas ar vara sulfāta 0.1% šķīdumu vai vara helāta 0.05% šķīdumu.
Augļu pārkorķošanās
Pazīmes. Augļu miza parasti kātiņa tuvumā pārklājas ar sīku rētu tīklojumu. Atsevišķām šķirnēm šī parādība var būt vairāk izteikta. To veicina pārāk intensīva vai nobremzēta augu augšana, nevienmērīgs gaisa mitrums. Biežāk tiek novērota sezonas beigās, pēc galotņošanas, kad sakņu sistēma ir liela, bet lapu maz. Var būt arī gadījumos, kad augļu skaits uz viena auga ir liels un gaisa temperatūra pārāk augsta. Uz apakšējiem ķekariem var būt arī bora trūkuma vai neuzņemšanas (pH virs 7) gadījumā.
Novērš, nodrošinot vienmērīgu augšanu ar sabalansētu veģetatīvo un ģeneratīvo attīstību, uzturot optimālus mikroklimata apstākļus.
Augļu plaisāšana
Pazīmes. Tomātu augļi plaisā pleciņu rajonā.
Cēloņi: pārāk strauja dienas un nakts temperatūras maiņa; pārāk zema nakts temperatūra (augustā); paaugstināts gaisa mitrums vāja apgaismojuma apstākļos; pazemināta barības šķīduma koncentrācija (par daudz ūdens); reta, bet bagātīga laistīšana.
Novērš, uzturot optimālus mikroklimata apstākļus, audzējot mazāk prasīgas šķirnes.
KAITĒKĻI
Siltumnīcu baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum)
Pazīmes. Mazs 1-1,5mm garš kukainis ar baltiem spārniem, kāpuri gaiši dzelteni. Kaitē visās attīstības fāzēs, izsūcot augu sulu, parasti barojas lapas apakšpusē. Augu dzeltē, uz lapām dzelteni punkti, vēlāk lapas pārklājas ar kvēpsarmi, kas bojā augļu kvalitāti un traucē fotosintēzi. Ražas zudumi jau novērojami, ja kaitēkļu blīvums ir 2 gab./cm2 lapas. Optimālā temperatūra kaitēkļu attīstībai 21-23 grādu pēc Celsija, cikla ilgums 23-29 dienas. Bojā vairākas kultūras laukā un siltumnīcās. Ziemo siltumnīcās uz nezālēm, palīgtelpās uz telpaugiem, siltajās ziemās – laukā.
Apkaro ar biometodi, izlaižot zāģlapsenes.
Miglo ar insekticīdiem: Fastaks, Pegazs, Sumi-alfa, Decis. Iznīcina nezāles, dezinficē siltumnīcas.

Alotājmuša (Liriomyza solani)
Pazīmes. Kaitēkļa kāpuri izēd lapu mīkstumu un veido gaiši pelēkas ejas. Ziemo pupāriji augsnes virskārtā un zem mulčplēves.
Apkaro ar biometodi, izmantojot zāglapsenes.
Dezinficē augsni ar perlku, iznīcina nezāles. Pie pirmo pazīmju parādīšanās, miglo ar insekticīdiem – Sumi-alfa, Fastaks.

Sakņu pangnematodes (Meloidogyna ssp.)
Pazīmes. Augi novīst, sākumā tikai dienas vidū. Uz saknēm novērojami lielāki vai mazāki apaļi izaugumi. Ievērojami samazinās raža, augi aiziet bojā. Pats kaitēklis nav saskatāms ar neapbruņotu aci. Nematodes nepacieš salu, bet ziemo dziļi augsnē.
Apkaro, audzējot tomātus minerālvatē, izolētos kūdras substrātos (maisos vai renēs), izvēlas izturīgas šķirnes. Siltumnīcas dezinficē, ievēro karantīnas prasības. Nedrīkst būvēt tomātu siltumnīcas uz bijušajiem kartupeļu laukiem, kur ir bijusi nematode.

Tīklērces (Tetranychus urticae, T.cinnabarinus)
Pazīmes. Lapas virspusē parādās sīki gaiši plankumi. Ērces ir sīkas, grūti saskatāmas ar neapbruņotu aci. Tās kaitē visās attīstības fāzēs – kāpuri, nimfas un pieaugušie īpatņi – visu vecumu augiem.
Miglo pēc pirmās kaitēkļa parādīšanās ar insekticīdiem. Dezinficē siltumnīcas, iznīcina nezāles.

Laputis, persiku, plankumainā kartupeļu, augumāju raibā u.c.
Pazīmes. Sīki, iegareni, gaiši zaļi, zilgani vai melni kukaiņi. Tomātiem kaitē visā veģetācijas periodā, izsūc sulu no lapām, izplata vīrusslimības. Uz laputu izdalījumiem savairojas kvēpsarme, kas traucē fotosintēzei.
Apkaro, apstrādājot perēkļus ar kādu no insekticīdiem. Ja kaitēkļu ir ļoti daudz, izlaiž zāģlapsenes.

Tripši, tabakas, siltumnīcu raibais, melnais u.c.
Pazīmes. Uz lapām gaiši dzelteni plankumi un sīki melni punkti. Augi dzeltē, lapām sudrabaina nokrāsa. Kaitē kāpuri un pieaugušie īpatņi tieši, izsūcot augu sulu, un netieši, izplatot vīrusslimības (arī tomātu mozaīkas vīrusu).
Apkaro ar insekticīdiem vai plēsējērcēm.
Kartupeļu lapgrauzis (Kolorado vabole, Leptinotarsa decemlineata)
Pazīmes. Vabole 10-15mm gara ar dzelteni un melni svītrotiem spārniem, kāpurs sarkans ar melnu galvu. Apgrauž lapu plātni un zaļos augļus. Vabole ziemo augsnē. Vairāk cieš tomāti mazdārziņos un atklātā laukā kartupeļu platību tuvumā.
Apkaro, salasot kāpurus ar rokām vai miglojot ar insekticīdiem. Neaudzē tomātus kartupeļu tuvumā, iznīcina nezāles.
Kailgliemeži
Pazīmes. Uz papriku augļiem viens vai vairāki nelieli caurumi. Kaitēklis dzīvo un barojas auglī.
Apkaro, uzturot optimālo gaisa mitrumu, iznīcinot nezāles, regulāri izgriežot pazares, dezinficējot augsni ar perlku. Mazdārznieki var izmantot alus ķertuves – augsnē ierok lēzenus traukus ar alu, ko ik pēc 3 dienām nomaina.