Jautājumi un atbildes

Falenopši (Phalaenopsis) ir par 100% piemēroti augi dzīvei telpās vidu gadu. Tiem neskādē pat garā ziema, kad ļoti trūkst saules gaismas. Pienācīgi koptas, dzīvokļos šīs orhidejas jūtas līdzīgi kā mājās.

Savvaļā izplatītas aptuveni 70 falenopšu sugas. Tās aug ēnainos, biezos, mitros tropu mežos 300-500 metru virs jūras līmeņa, kur lielāko gada daļu ir nepārtraukti nokrišņi, bet sausuma sezona ilgst tikai īsu brīdi. Falenopšu sugas aug Dienvidāzijā, Indijā, Taivānā, Dienvidaustrumāzijā, Malajas arhipelāgā salās, Filipīnās, Jaungvinejā, Austrālijas ziemeļos un austrumos.

Zieda uzbūve
Falenopšu ziediem ir sešas apziedņa lapas, kas sakārtotas divos gredzenos. Kauslapas – trīs ārējās gredzenu lapas – ir gandrīz vienādas. Iekšējās divas gredzena lapas ir līdzīgas ārējām, bet iekšējā gredzena trešā lapa, kuru sauc par lūpu, atšķiras no pārējām apziedņa lapām pēc lieluma, formas un krāsas. Falenopša zieds izskatās pēc tauriņa ar izplestiem spārniem. Falenopša nosaukums to arī nozīmē - phalaina ir naktstauriņš, opsis - līdzīgs.

TENDENCES

Falenopšu šķirnes un hibrīdi pasaulē skaitāmi tūkstošos. Pēdējos gados aktualitāte falenopšu modē 0 gan superminitūrās šķirnes, kuru augstums ir 10-15cm, gan lielziedu šķirnes. Krāsu toņi un šķirnes ir dažādas, piemēram, ‘Golden Horizon’, ‘Sogo Pony’, ‘Galant Star’, ‘Mambo’, ‘Little Steve’, ‘Tinny White’, ‘Maria Theresa’, ‘Halequin Type’.

ĪPATNĪBAS

Falenopši ir epifītiskās orhidejas ar tā saukto monopodiālo augšanas virzienu. Tas nozīmē, ka šie augi aug ar galotnes pumpuru visu mūžu – atšķirībā no orhidejām ar simpodiālo zarošanos, kurām galotnes pumpurs pēc kāda laika pārstāj augt, bet pie tā pamata attīstās jauns pumpurs.

Falenopši kā jau tipiski epifīti aug kokos, pie kuriem tie piestiprinās ar savām bezgala daudzajām gaisa saknēm. Šīs ir vienas no retajām orhidejām, kurām nav orhideju dzimtai raksturīgo tuberīdiju.

LAPAS

Falenopšiem ir ārkaŗtīgi īss, lapains stumbrs, kurš labāk pamanāms daudzgadīgiem, vecākiem augiem, bet jauniem nav izteikts, un 2-5 lapu pāri, kuri simetriski izvietoti uz pretējām pusēm. Orhideju lapas ir biezas (sukulentas), sulīgas, ādainas, tumšāk vai gaišāk zaļas.

Mērens siltummīlis.
Falenopšiem dienā optimālā ir 25-30 grādu pēc celsija, bet naktī 18-25 grādu pēc Celsija temperatūra. Tā nedrīkstētu būt zemāka par 16 grādiem pēc Celsija.
Vērtība floristiem.
Nogriezts falenopša zieds saglabājas aptuveni mēnesi, dažkārt ilgāk. To ir novērtējuši floristi un mēdz teikt, ka floristikā falenopšu ziedi ir tikpat vērtīgi un nozīmīgi kā juvelieriem briljanti.

ZIEDI

Falenopšu ziedneši paceļas augstu virs lapām, tie ir stingri un noturīgi. Uz viena ziedkāta ir 20 un vairāk ziedu 8-12cm diametrā. Daudzo ziedu smagums nedaudz noliec ziedkātu. Puķu veikalos visiem falenopšu ziediem ir balsti. Šie ziedu turētāji nepieciešami, lai orhidejas transportējot, nenolūstu ziedkāts. Bet mājās, kur falenopšus daudz nekustina, iztiek bez stutēm – puķes savus ziedkātus notur pašas. Falenopšu ziedi atplaukst palēnām no apakšas uz augšu, līdz pašam pēdējam ziedpumpuram. Ziedi ilgziedēšana ir fantastiska – audzējot falenopšus labos apstākļos, tā var ilgt vairākus mēnešus.

Prasības. Falenopšiem vajag nedaudz gaismas, nedaudz ūdens un mēslojuma, istabas temperatūru (ap 20-22 grādiem pēc Celsija), jābūt stādītiem orhideju substrātā.

ZIEDKĀTI

Falenopša ziedkātiņ veidojas stumbra sānos, vispirms nedaudz izliekušies uz sāniem, pēc tam ieņemot vertikālu stāju. Ziedkāts ir daudzzarains, līdz pat 80cm augsts. Jauniem falenopšiem ziedkāts var būt nezarots. Kad ziedkāts noziedējis, to nogriež zem pirmā zieda. Uz šāda iepriekš ziedējuša ziedkāta var attīstīties jauni ziedkātiņi, bet tas var arī nenotikt. To ziedkāta daļu, kas sakalst, nogriež pavisam. Var arī uzreiz pēc ziedēšanas nogriezt visu ziedkātu. Tā parasti dara jauniem falenopšiem, lai tiem spēcīgāk attīstītos jaunas saknes, lapas un peč laika tie uzziedētu vēl krāšņāk.

PAVAIROŠANA

Nereti noziedējušā ziedkāta galā vai pa vidu attīstās jauns dzinums – jauns falenopsis no kāda snaudoša pumpura. Kad jaunajai orhidejai ir apmēram 3cm garas saknītes, to atdala un stāda atsevišķā podā. Dažkārt jaunais dzinums veidojas pie falenopša stumbra kakla. Falenopši ir slinki pēcnācēju radītāji, tomēr, ja šāds jaunais dzinums parādās, tas pēc laika, kad sasniedzis vajadzīgos izmērus, jāatdala, jo sukulento lapu falenopsis grib augt viens, kuplums tam nav vajadzīgs. Ja lapas biezi pārklās cita citu, tad var uzkrāties liekais mitrums, tās nevēdināsies, sāksies puve. Falenopšus parasti audzē no sēklām, bet veģetatīvi (ar jauno dzinumu) pavairotais falenopsis uzziedēs ātrāk nekā sētie (tie uzzied apmēram trešajā gadā).

Falenopši necieš caurvēju, bet tiem patīk mitrs gaiss. Tie pacieš arī sausu gaisu, ja vien to saknes saņem pietiekami daudz ūdens.

Neveselības pazīmes/iemesli.
• Augs stīdzē, nezied, lapas kļūst nenoturīgas – trūkst gaismas. Kaut gan falenopši ir gaismas mazprasīgi, pārāk ēnainā, tumšā vietā tos audzēt nevar.
• Lapas nespodras, blāvas – augs apdedzis saulē. Gaisma ir vajadzīga, bet ne no tiešiem saules stariem, īpaši no pavasara līdz rudenim, dienas pirmajā pusē ir jānoēno.
• Jaunās lapas ir īsākas par vecajām, bet ne tikpat platas – gaismas ir par daudz vai trūkst mēslojuma.
• Pūst saknes, lapas kļūst mīkstas, apvītušas – pārāk daudz mitruma.
• Sāk dzeltēt augšējās lapas – augšanas centrā ir puve.
• Dzeltē un krīt vairākas lapas – iespējams, trūkst mēslojuma.
• Lapas kļūst nespodras – uz tām ir tīklērce vai tripši.
• Dzeltē un nokrīt apakšēja lapa – tā ir normāla parādība.

MITRUMS

Falenopšu hibrīdus un šķirnes var audzēt gan mitrā, gan sausā gaisā. Reizēm falenopšus noskalo siltā dušā un nožūšanai novieto siltā vietā. Ja augšanas centrā, lapās pie stumbra paliek ūdens un augs atrodas vēsā telpā, var sākties pūšana. Drošāk orhidejas miglot ar smalku ūdens pulverizatoru vai lapas noslaucīt ar mitru lupatiņu. Lai mitrinātu gaisi, līdzās falenopšiem var turēt mitrumu mīlošus augus, piemēram, ehmeju (Aechmea fasciata), kuras lapu rozetes piltuvēs atrodas ūdens, kas vajadzīgs pašam augam un mitrina arī apkārtējo gaisu. Arī selaginella (Selaginella), soleiroja (Soleirolia) un dižmeldrs (Cyperus) ir laba kompānija orhidejai.

Ziedēšanas noslēpums. Lai falenopši ziedētu, tiem vajag just apmēram 5 grādu (pēc Celsija)starpību starp dienas un nakts temperatūru. Šādas svārstības sekmē ziedkātu veidošanos.

LAISTĪŠANA

Falenopšus laista bagātīgi. Lieko ūdeni pēc 30-60 minūtēm nolej. Līdz nākamajai laistīšanas reizei augsnei diezgan pamatīgi jāapžūst. Bagātīgo laistīšanu var apvienot ar mēslošanu, kas vajadzīga apmēram reizi nedēļā. Falenopša podu var izmērcēt, uz pusstundu ieliekot ūdenī, kuram var pievienot orhideju mēslojumu vājā koncentrācijā. Ja falenopšu podu daudz, tad vēlams katru podu mērcēt un mēslot atsevišķi, lai izvairītos no infekcijām un lai katrs augs saņemtu tam vajadzīgo mēslojuma devu.

AUGSNE

Falenopšiem vajadzīgs irdens, rupjgraudains, ūdens un gaisu caurlaidīgs substrāts. Augsnes sastāvdaļas var būt sagrieztas sfagnu sūnas, nelielos gabaliņos sasmalcinātas priežu mizas, kokogles gabaliņi, pussatrūdējušas kļavu lapas, kūdra ar nelielu piedevu vistu mēslu, rupjas frakcijas keramzīts, perlīts, kā arī citi komponenti, kas viedo irdenu, gaisīgu augsni un skābu vidi. Augsnei var pievienot trihodermīnu, kas palīdz izvairīties no dažādām slimībām, arī puvēm.

Orhideju saknes ir ļoti trauslas, tāpēc augsni ber uzmanīgi un pieblīvē tikai gar poda malām.

PĀRSTĀDĪŠANA

Falenopšiem aptuveni puse sakņu atrodas substrātā, bet pārējās saknes – ārpusē, gaisā. Pārstādot nevajag par varītēm substrātā iedabūt visas saknes, jo gaisa saknēm arī ir savas funkcijas – tās kalpo gan kā balsts, gan uzņem mitrumu no gaisa. Ja kāda gaisa sakne sažūst, nav jāuztraucas – tas ir normāls process; augs jaunas, vecās savu laiku nokalpojušas.

Falenopši necieš paŗstādīšanu – tāpat kā citi epifīti. Bet, ja nu tas nepieciešams, tad parasti pārstāda atpakaļ vecajā podā, tikai jaunā, svaigā substrātā. Ja nu tomēr visas saknes tur nesatilpst, tad ņem tikai nedaudz lielāku trauku par veco. Pārstādot trauslās un gaļīgās saknes nedrīkst piespiest, jo tās viegli lūst, bet grūti atkopjas. Traumēta orhideja var kļūt dikti kaprīza – neziedēt, neaugt vai citādi izrādīt nepatiku.

Pārstādot orhideju, nogriež vecās atmirušās saknes. Griezuma vietas dezinficē, apputinot ar kokogļu pulveri.

TRAUKI

Falenopšus stāda plastmasas vai māla podos. Lai augs neapgāztos, plastmasas podā augošo puķi ievieto citā smagākā traukā. Orhideja nav obligāti jāstāda caurspīdīgā plastmasas podā, taču noteikti nevajag izvēlēties melnu, kas ātri sakarst un uztur lieku mitrumu, jo tas var kaitēt saknēm. Mērens, vienmērīgs siltums no apakšas falenopša saknēm nekaitē, pat veicina augšanu, bet, ja tas kļūst svārstīgs, tad cieš saknes un, protams, arī pats augs. Ideāli apstākļi ir falenopsim, kurš novietots vannasistabā uz apsildāmas grīdas pie loga.

EIROPĀ - IECEĻOTĀJS

Pašu pirmo falenopsi atradis vācu izcelsmes ceļotājs un dabas pētnieks Georgs Rumpfuss Amobonas salā. Tādu pašu falenopsi 1752.gadā atklājis šveiciešu mācītājs Pēters Osbeks Ternate salā un aizsūtījis K.Linnejam ar nosaukumu Epidendrum amabilis. 1825.gadā Leidenes botāniskā dārza (Nīderlande)direktors K.Blumē Malajas arhipelāgu salās atrada vēl vienu orhideju, kuru miglā, lietū un krēslā noturēja par lidojošu naktstauriņu. Tieši šīs pārskatīšanās dēļ viņš šo orhideju nosauca par Phalaenopsis, kas, kā iepriekš teikts, nozīmē – naktstauriņam līdzīgais, bet sugas vārdu amabilis atstāja to pašu, ko bija devis K.Linnejs. Tā kā visi dati vēsturē ir strīdīgi, arī falenopša atrašana nav izņēmums, jo daudzos literatūras avotos pirmā aprakstītā falenopšu suga 1853.gadā esot Ph. Intermedia.

POPULĀRĀKIE

Falenopšu sugas, kuras biežāk audzē botānisko dārzu kolekcijās, ir Ph. amabilis - balti ziedi, Ph. Iueddemanniana - brūni purpura violeti ziedi, Ph. schilleriana - gaiši rozā, Ph. stuartiana - balti, Ph. Equestris - gaiši rozā ar violetu, Ph. cornucervi - dzeltenbrūni u.c. Arī selekcijā tiek izmantotas šīs sugas un vēl sīkziedu formu falenopsis Ph. violaceae, kā arī Ph. apfrodite, Ph. amboinensis, Ph. pallens, Ph. trapsis un citi.

Ir daudz starpģinšu hibrīdu, piemeŗam, x Doritaenopsis (Doritis x Phalaenopsis), Phalaerianda (Aerides x Phalaenopsis x Vanda), x Phalandopsis (Phalaenopsis x Vandopsis), x Phalanetia (Neofinetia x Phalaenopsis).

Ja falenopsis palicis bez saknēm, bet lapas nav zaudējušas turgoru (vēl diezgan stingras), to noliek virs ūdens trauka (ne ūdenī). Pēc laika augs izveidos saknes, kas stiepsies ūdens virzienā.

VESELĪBAS TESTS

Uz falenopšu lapu malām reti, bet parādās lipīgi pilieniņi, ko sauc gan par medus rasu, gan izsvīdumiem, gan periflorālo nektāru. Ir pieņemums, ka tie rodas temperatūras svārstību dēļ. Siltums, gaisma veido cukurus, kuri ar cirkulējošām augu sulām caur atvārsnītēm nonāk uz lapas. Pilieniņi gaisa ietekmē pārvēršas par kristāliņiem. Vēl viens pieņēmums – saldie pilieniņi kalpo par apputeksnētāju pievilinātājiem.

Pilieniņi nav slimības pazīme, gluži otrādi – tas liecina, ka falenopsim ir teicama veselība ziedēšanai un augšanai. Vienīgi tādā brīdī jāuzmanās no kārumniecēm laputīm, bruņutīm, kurām seko kaite – kvēpsarma.

Tekstā izmantoti materiāli no žurnāla Dārzā (11/2007)