Kā audzēt un kopt TOMĀTUS?
Briesti, briesti, tomātiņ!
Ja esi čakls dārznieks, ir laiks ķerties pie tomātu sēšanas. Tas taču ir zināms katram, ka paša apčubinātie un lolotie tomāti ir visaromātiskākie, ka tiem ir tā īstā tomātu garša, kādu no veikalos pirktajiem bāli sārtajiem un cietajiem velti gaidīt.
Tomātus parasti audzē no stādiem. Ja tomātus grib tikai ģimenes vajadzībām, tad agri sēj tikai nedaudz, lai izaudzētu dažus stādus. Tiem varēs nodrošināt labākus apstākļus, palutinātu un norūdīt. Ja nav apkurināmas siltumnīcas, tomātus labāk sēt agri pavasarī, lai stādiņi nepāraug un neizstīdz. Tiem, kam stādu audzēšanai atvēlēta tikai palodze, stādus agrākai tomātu ražas iegūšanai ieteicams pirkt. Taču tiem, kam svarīgi visu izaudzēt pašiem, jāņem vērā – februāra pirmajās dienās sākas tomātu sēja!
Izvēlas laiku. Sējai labākas ir augļu dienas – kad mēness atrodas Auna, Lauvas vai Strēlnieka zīmē. No sēšanas līdz izstādīšanai paliekošā vietā tomātu stādi izaug 65-75 dienās – atkarībā no šķirnes un apstākļiem.
Kodina. Dažas dienas pirms sējas sēklas kodina zilajos graudiņos (1g uz 1l ūdens). Tad tās nedaudz apžāvē, lai sējot nelīp pie rokām.
Diedzē. Lai sēkliņas sadīgtu vienmērīgi un stādi augtu spēcīgi, tūlīt pēc iesēšanas sēkliņas var apsmidzināt ar stimulētājiem, piemēram Vitmīnu vai Germīnu. Vēlamākā dīgšanas temperatūra ir 24-260C. Tiklīdz parādās dīgstu cilpiņas, sējumu novieto gaismā. Ieteicama 18-200C temperatūra dienā un ap 160C naktī.
Tomāti Costoluto Genovese
Piķē. Pirmo piķēšanu veic, kad vidū starp dīgļlapiņām parādās pirmās īstās lapiņas. Pēc apmēram trim nedēļām pārstāda otro reizi. Pirmo reizi piķējot, stādiņu iedziļina līdz dīgļlapiņām, otro reizi dīgļlapiņas noņem un stādu iedziļina līdz pirmajām īstajām lapām. Pārstādot ikreiz iedziļina – tā stādam labāk attīstās sakņu sistēma.
Gatavo augsni. Augsni tomātu audzēšanā gatavo jau rudenī vai pavasarī, divas nedēļas pirms stādīšanas. Stādot tomātus, tai jābūt mēreni mitrai, irdenai, sasilušai līdz 10-120C, lai strādājot ar rokām būtu patīkami. Tad arī augu saknītes jutīsies labi.
Padzirda. Pirms stādīšanas paliekošā vietā stādus aplaista un ļauj tiem 20-30 minūtes padzerties. Pēc iestādīšanas laista pavisam nedaudz, lai nesablīvētu augsni, lai saknītēm piekļūtu gaiss, lai tām vieglāk iedzīvoties jaunajos apstākļos.
Stāda. Ieteicamais stādīšanas attālums ir 50-70cm stāds no stāda. Dažas šķirnes var stādīt sabiezināti (agrās, zemās, kas veido mazus krūmiņus, kā arī šķirnes ar īsu ražošanas periodu). Svarīgi ir stādiņus iepriekš norūdīt – pakāpeniski pieradināt pie jaunajiem apstākļiem.
Laista. Ūdenim, ar kuru laista tomātus, jābūt vasarīgi siltam, ap +200C. Divas nedēļas pēc iestādīšanas tomātus var sākt piebarot. To ir ērti apvienot ar laistīšanu, ūdenim pievienojot kādu barojošu šķīdumu, piemēram, tā saukto zaļo kokteili proporcijā 1:5 vai 1:10 ar ūdeni – atkarībā no koncentrācijas. Raudzētus kūtsmēslus lieto proporcijā 1:5 ar ūdeni. Var izmantot arī ūdenī šķīstošos minerālmēslus. Laistīšanas biežums atkarīgs no laika apstākļiem un stādu prasībām pēc valgmes. Sausās, karstās dienās augļu briešanas laikā īpaši jāraugās, lai nepietrūktu mitruma, citādi sāks plaisāt augļi. Ja netiek regulāri un pietiekami laistīti, augi pārdzīvo stresu un kļūst slimību uzņēmīgi.
Lieko izlauž. Pazarīte vai sāndzinumus izlauž, kad tie izauguši 5-7cm gari. Liela auguma siltumnīcu šķirnes parasti audzē uz diviem dzinumiem. Pirmais ir galvenais dzinums, kas turpinās, ik pa laikam veidojot ziedaizmetņus, otrs dzinums – pazarīte zem pirmā ķekara. Gadās ka pirmā pazarīte attīstībā atpaliek, un tad atstāj pazarīti zem otrā ķekara. Puskrūma tomātus, kuru garums ir 0,8-1m, audzē ar 3-4 pazarītēm, un katru otro no tām atsevišķi atbalsta vai piesien. Krūma tomātiem izlauž pašus apakšējos dzinumus, augstākos ar ķekaru atstājot. Lielākoties tās ir agrās, zemās šķirnes, kas ātri noražo, tāpēc tās var stādīt apmēram 40cm attālumā stādu no stāda.
Ja ļaus augt visām pazarītēm, raža būs niecīga. Tāpēc liekās pazares nolauž, kamēr tās mazas.
Tomāti Faworyt
Uzmana temperatūru. Ziedēšanas laikā vēlamākā ir 18-280C temperatūra. Šādā siltumā apputeksnējas visas šķirnes.
Vēdina. Tomāti nebaidās no caurvēja un labi jūtas siltumnīcās, kurām vēdlogi ir korē, galos un sānos. Vasarā vēdlogus atstāj atvērtus arī naktīs, lai nekrātos mitrums, kas veicina nelabvēlīgo sēnīšu savairošanos un attīstību. Arī lietus periodā siltumnīcu nav ieteicams pilnīgi aiztaisīt, bet atstāt nelielas atveres, lai lietus iekšā nelīst, bet notiek gaisa apmaiņa.
Lielaugļu šķirnēm, lai palielinātu ražu, ieteicams palīdzēt apputeksnēties, augu purinot. Katra tomāt ziedā attīstās gan vīrišķie, gan sievišķie orgāni – putekšņlapas un auglenīca. Lai notiktu apputeksnēšanās, tomātu stāvus sapurina. Regulāri ziedēšanas laikā purinot, ražu var palielināt par 50-70%.
Tomāti ir garšīgi, vērtīgi mazkaloriju dārzeņi, kuros ir daudz vitamīnu un dažādu minerālvielu.
Tomāti Black Russian
Tomātu krāsa: sarkani, dzelteni, oranži, melni un zaļi, raibi un svītroti. Forma: apaļi, gludi, rievoti, krunkoti, ovāli un gareni, piparveida un plūmju veida. Izmērs: lieli un ļoti lieli, vidēju un mazi kā odziņas. Garša: miltaini, gaļīgi, sulīgi, saldi, skābi un saldskābi. Izmantojums: uz sviestmaizēm, salātos, pildīšanai un galda dekorēšanai, želejā un savā sulā.
Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Dārzā (2007 februāris)
TOMĀTU PASAULES JAUNUMI. Saldākie un garšīgākie Eiropā – kumato. Vai veikalā gadījies redzēt palielus, mulsinoši brūni melnus tomātus? Tie ir kumato. Tumšā āriene slēpj mīkstumu ar īpaši saldu un smalkgraudainu, stingru struktūru, tie ir sulīgi, ar stingru miziņu. Tomātus ar šo nosaukumu visu gadu tirgo Eiropas lielākajos tirdzniecības tīklos, arī Latvijas smalkākajos lielveikalos.
Kumato ir reģistrēta firmas S&G tomātu tirdzniecības marka. Tomāti ir 80-120g smagi. Augļu kvalitāte atkarīga no vairākiem faktoriem, un svarīgākie ir šķirne un audzēšanas apstākļi, bet ne tieši krāsa. Šie tomāti dabiski veido tumšus, bet ļoti saldus augļus ar augstāku Briksa indeksu (fruktozes daudzuma mērvienība augu sulā) nekā sarkanajiem tomātiem. Tā kā visi augi aug un nogatavojas optimālos audzēšanas apstākļos un tiek rūpīgi atlasīti, tiek garantēts, ka ar firmas zīmi Kumato tirdzniecībā nonākušajiem tomātiem vienmēr ir augsta kvalitāte – neatkarīgi no sezonas un audzēšanas vietas. Kumato tomāti nav ģenētiski pārveidoti, bet daudzu gadu laikā rūpīgi atlasīti un veidoti ar tradicionālām selekcijas metodēm un audzēti dabiskos apstākļos. Tie ir radušies savvaļas tomātu spontānu mutācijas rezultātu un tādejādi labi pielāgojušies augšanai Vidusjūras apgabalos ar sausu klimatu un sālām augsnēm.
Daudzi pircēji, ieraugot augli vai dārzeni, kurš pēc izskata atšķiras no pierastajiem sārtvaidžiem, domā, ka jaunums ir iegūts ar gēnu pārveidošanu. Bet kumato nav. Dabā miljoniem gadu eksistē ļoti dažādas, arī izcilas augu sugas, tāpēc jaunas variācijas var rasties, arī tradicionāli krustojoties. Vienīgi daudzas no tām nav īpaši izplatītas, jo ir labi piemērojušās augšanai tikai lokālos apstākļos. Un kumato ir viens no tādiem augiem. Bet, pateicoties dārznieku zināšanām un agrotehniskajām iespējām, šos gardos tomātus iespējams audzēt arī citās vietās.
Visi kumato tomāti tiek audzēti Eiropā un arī patērēti Eiropā. Tos mazā daudzumā audzē noteiktās vietās Spānijā, Francijā, Beļģijā un Šveicē. Audzēšanas vietu dažādie platuma grādi un klimatiskie apstākļi nodrošina iespēju apgādāt pircējus ar vissvaigākajiem, visgaršīgākajiem un kvalitatīvākajiem kumato tomātiem visu gadu. Pateicoties ļoti stingrajiem selekcijas un audzēšanas noteikumiem un prasībām, neatkarīgi no audzēšanas vietas šiem tomātiem tiek garantēta nemainīga kvalitāte.
Kumato tomāti tiek vākti jau gatavi. Tie krāsojas no iekšpuse uz āŗu, tāpēc reizēm no ārpuses var šķist, ka tie nav pietiekami ienākušies. Tomāti ir ēdami uzreiz pēc to iegādes. Kā jebkurus tomātus, tos vajadzētu glabāt istabas temperatūrā, bet ne ledusskapī, jo aukstumā samazinās cukura saturs augļos. Ledusskapī uz īsu laiku var ielikt tikai jau gabaliņos sagrieztus tomātus. Ja kādu laiku veikalā kumato tomāti nav nopērkami, tad tikai tāpēc, ka tas ir ekskluzīvs produkts, kuru audzē tikai tie tomātu audzētāji, kas spēj izpildīt izvirzītās prasības un stingros līguma noteikumus.
Šie ekskluzīvie, saldie, brūnie tomāti nopērkami tikai gatavā veidā – sēklas nopirkt nevar. Ja ir vēlme tādu aizaudzēt, sēklas no augļa jāvāc pašam.
Cik cilvēku, tik tomātu. Mūsdienās pasaulē izaudzē krietni vairāk nekā 100 miljonu tomātu gadā. Lielāko daļu tomātu izaudzē Ķīnā, kā arī Turcijā, Indijā un Ēģiptē. Tur, kur daudz iedzīvotāju un piemērots klimats, tomāti ir lielā cieņā.
Oranžie tomāti
Tiem, kas rūpējas par savu veselību, vajadzētu audzēt tādu šķirņu tomātus, kuriem ir oranžs mīkstums. Oranžie labumā krietni pārspēj sarkanos.
Sarkanie tomāti satur krāsvielu likopēnu, kas darbojas kā antioksidants un pasargā organismu no brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes. Ohaio universitātes zinātnieki Amerikā ir atklājuši, ka oranžo tomātu krāsu veido atšķirīga likopēna forma, kuru cilvēka organisms izmanto daudz labāk. Oranžajos tomātos procentuāli likopēna saturs ir mazāks nekā sarkanajos, bet efektivitāte daudz lielāka. Tika veikts izmēģinājums – vienai grupai cilvēku piedāvāja ēst spageti ar tomātu mērci, kas gatavota no oranžajiem tomātiem, bet otrai – no sarkanajiem. Pēc maltītes noteiktos laika intervālos asinīs tika noteikts likopēna un beta karotīna saturs. Izrādījās, ka no oranžajiem tomātiem likopēna absorbcija ir 2,5 reizes augstāka nekā no sarkanajiem, kuri bagātīgi satur beta karotīnu. Protams, dārzeņu ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no daudz un dažādiem faktoriem un skaitliskā izteiksmē var būt atšķirīgs. Tomēr par neparasti krāsotajiem tomātiem der atcerēties tiem, kam ir pārtikas alerģija pret sarkaniem augļiem un dārzeņiem.
Tomāti Minibel
Lieto kā puķi. Dārzeņi arī ir skaisti. Vēl aizvien moderna tendence dārzu mākslā – stādīt tos vienā dobē ar puķēm. Nopērkamas speciālas dekoratīvo tomātu šķirnes, kurām ir kompakts, stingrs augums, koši auglīši bagātīgos ķekaros, ražens lapojums. Tas gan nav nekas jauns, jo jau 16.gadsimtā, kad tomāti no Amerikas atceļoja uz Eiropu, vispirms tika novērtēts to dekoratīvais izskats. Tomātus audzēja kā oriģinālus košumaugus. Pirmajiem tomātiem bija sīki, dzelteni auglīši, un tos pat uzskatīja par indīgiem.
Milzīgie tomāti
Krievu selekcionāru mērķis vienmēr bijis izveidot pēc iespējas lielāku puķi, augli vai dārzeni – jebko! Krievijas selekcijas firma Gavriš izveidojusi izcili milzīgu tomātu šķirni lielo dārzeņu sērijā Russkij Razmer. Šo tomātu augļi var svērt pat divus kilogramus.
Augļi ir sarkani, gaļīgi un ļoti garšīgi, to vidējais svars 600-800 gramu. Ja normāla lieluma tomātam ir 4-7 sēklu kameras, tad šiem gigantiem to ir 30-40! Protams, lai tik lielus bumbuļus izaudzētu, augs attiecīgi jāveido un jākopj. Šo augu veido, atstājot tikai vienu dzinumu un izlaužot pilnīgi visus sāndzinumus. Arī pirmajam ziedu ķekaram neļauj aizmesties. Normē arī augļu skaitu ķekarā, atstājot tikai vienu vai divus bumbuļus. Pavisam augam atstāj divus trīs ķekarus. Virs pēdējā atstāj divas lapas un galotni saīsina. Jārēķinās, ka tik smagus bumbuļus jāuzsien katru atsevišķi, jo ķekara kātiņš tādu svaru nenoturēs. Pēc citām īpašībām – tomāts kā tomāts. Kad tik lielu kauj, jāaicina viesi uz apēšanu.
Lielisks ārsts. Tā kā arvien pieaug interese par tautas medicīnā lietotajiem ārstniecības līdzekļiem, arī tomāta piemirstās spējas tiek celtas godā. Vērtīgs ir viduslaiku eiropiešu atklājums, ka uz iekaisušām brūcēm uzlikta svaigu tomātu putriņa sekmē to sadzīšanu. Izrādās, tomāti satur vielas, kas darbojas pret slimību izraisošiem mikrobiem.
Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Dārzā (2007 novembris)